Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais rakstu ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu.

Pēc reitingu samazināšanas sērijas un 6. aprīlī ne visai veiksmīgi aizvadītās izsoles, kuras ietvaros tika piedāvāti 12 un 6 mēnešu parāda vērtspapīri (ienesīgums aptuveni 5% robežās), Portugāles valdība tomēr vērsās pie Eiropas Savienības pēc steidzamas finansiālas palīdzības.

Martā publicētie makroekonomiskie dati liecināja, ka vairumā vadošo valstu ekonomiskā situācija turpināja atdzīvināties pēc krīzes.

Februārī publicētie makroekonomiskie pārskati turpināja norādīt uz pasaules ekonomisko procesu pozitīvas dinamikas saglabāšanos.

Spriežot pēc ECB vadītāja Žana Kloda Trišē paustajiem komentāriem, pāreja uz likmju celšanas ciklu eirozonā ir jau izlemts jautājums. Par pirmajiem 0,25% likme var tikt pacelta jau centrālās bankas aprīļa sēdē. Turklāt daudzi analītiķi prognozē, ka jau šī gada laikā likme var tikt pacelta no 1% līdz 1,75%. Tas, vai šāds scenārijs piepildīsies, ir atkarīgs no tā, kā pēc pirmās pacelšanas reaģēs Eiropas ekonomika un finanšu tirgi.

Janvārī publicētie provizoriskie rezultāti par vadošo pasaules ekonomiku IKP 4. ceturksnī un visā 2010. gadā norādīja uz ekonomikas izaugsmes turpināšanos (izņemto IKP kritumu Anglijā Q4 2010). 

Par pagājuša 2010. gada svarīgāko pozitīvo notikumu kļuva pārliecināta pasaules ekonomiskā izaugsme (pēc dažiem vērtējumiem, tā var būt no 4.5% līdz 5%).

Šī gada pirmais pusgads valsts parādu krīzes pārņemtajai eirozonai var kļūt par kritisku krīzes pārvarēšanai. Atgādinām, ka esošā krīze sākās 2010. gadā, pārņemot „perifērās” eirozonas valstis, kurām tika dots nosaukums PIGS (Portugāle, Īrija, Grieķija un Spānija).  Gads sākās ar smagiem pūliņiem noformulējot Grieķijas glābšanas plānu un beidzās ar Īrijas glābšanas plāna izveidošanu.

Decembrī notikusī Eiropas Centrālas bankas (ECB) sēde noslēdzas bez sensācijām. Kaut arī tika pieņemts lēmums atlikt banku likviditātes uzturēšanas pasākumu apturēšanu, galvenais solis — paplašināt QE (kvantitatīvās vājināšanas jeb vērtspapīru izpirkšana no tirgus) programmu netika sperts.

Novembrī publicētie makroekonomiskie dati bija jaukti, taču reālas pazīmes, kas apstiprinātu bažas par vadošo ekonomiku atkārtoto nonākšanu recesijā, neparādījās.